Magnija un alumīnija sakausējumi ir viegli konstrukciju materiāli, kuru pamatā ir magnijs (Mg), kas leģēts ar alumīniju (Al). Plaši izmantotos rūpnieciskos sastāvos ir arī cinks (Zn), savukārt nelielas mangāna un citu elementu piedevas palīdz regulēt mikrostruktūru un īpašības.
Mg–Al–Zn sakausējumi ir pazīstami ar zemu blīvumu, labām liešanas īpašībām un iespēju izgatavot sarežģītas formas detaļas. Eiropas rūpniecībā tos izmanto autobūvē, mašīnbūvē, mēraparātu ražošanā un iekārtu korpusu izgatavošanā.
Ķīmiskais sastāvs un sakausējumu markas
Magnijs ir galvenā sastāvdaļa. Alumīnijs palielina stiprību un uzlabo liešanas īpašības, savukārt cinks noteiktās koncentrācijās veicina stiprības paaugstināšanos. Precīzs sastāvs ir atkarīgs no sakausējuma markas, ražošanas metodes un tehniskajām prasībām.
| Elements | Apzīmējums | Funkcija sakausējumā |
|---|---|---|
| Magnijs | Mg | Pamatmetāls, kas nodrošina zemu blīvumu |
| Alumīnijs | Al | Palielina stiprību un uzlabo liejamību |
| Cinks | Zn | Papildu stiprināšana un mikrostruktūras ietekmēšana |
| Mangāns | Mn | Atsevišķās markās palīdz uzlabot korozijizturību |
Raksturīgs piemērs ir AZ91 — magnija sakausējums ar aptuveni 9 % alumīnija un 1 % cinka nominālo saturu. Savukārt AZ31 bieži izmanto plastiski deformējamu pusfabrikātu ražošanā. Šie apzīmējumi norāda uz noteiktām sakausējumu grupām, nevis garantē vienādas īpašības visiem izstrādājumiem.
Mikrostruktūra un fizikālās īpašības
Mg–Al sistēmai raksturīga magnija matrica un atkarībā no sastāva un termiskās vēstures arī intermetāliskas fāzes, tostarp Mg17Al12. To sadalījums ietekmē stiprību, plastiskumu, šļūdi un uzvedību paaugstinātā temperatūrā.
- Blīvums: parasti aptuveni 1,7–1,9 g/cm³ atkarībā no markas.
- Stiprība: atkarīga no sastāva, ražošanas procesa, materiāla stāvokļa un temperatūras.
- Liejamība: laba vairākām spiedliešanai paredzētām markām.
- Mehāniskā apstrāde: iespējama, ievērojot īpašas ugunsdrošības prasības.
- Korozijizturība: atkarīga no materiāla tīrības, vides un aizsargpārklājuma.
- Karstumizturība: parastajiem Mg–Al–Zn sakausējumiem ilgstošas slodzes apstākļos paaugstinātā temperatūrā ir ierobežota.
Zemais blīvums ļauj samazināt detaļu masu, tomēr magnija sakausējumi ne vienmēr ir stiprāki vai korozijizturīgāki par alumīnija sakausējumiem. Materiāls jāizvēlas pēc konkrētās markas pārbaudītajām īpašībām.
Ražošana un apstrāde
Magnija un alumīnija sakausējumus iegūst, kontrolēti leģējot magnija kausējumu, pēc tam veicot liešanu vai izgatavojot plastiski deformējamus pusfabrikātus. Lietajiem izstrādājumiem plaši izmanto spiedliešanu, kas ļauj ražot sarežģītas plānsienu detaļas.
Kvalitāti ietekmē izejmateriālu sastāvs, piemaisījumu daudzums, kausējuma aizsardzība pret oksidēšanos, procesa temperatūra un dzesēšanas ātrums. Atsevišķām markām izmanto termisko apstrādi, ekstrūziju un velmēšanu.
Kausēšanas un mehāniskās apstrādes laikā īpaša uzmanība jāpievērš ugunsdrošībai. Smalkas magnija skaidas un putekļi var aizdegties, tādēļ jāizmanto piemērotas tehnoloģijas un metālu ugunsgrēkiem paredzēti dzēšanas līdzekļi.
Rūpnieciskais pielietojums
- Autobūve: korpusi, kronšteini, stūres sistēmu un palīgmehānismu elementi.
- Mašīnbūve: vieglas mehānismu detaļas un lietas konstrukciju sastāvdaļas.
- Elektronika: ierīču, klēpjdatoru un specializēta aprīkojuma korpusi.
- Transporta aprīkojums: komponenti, kuriem būtiska masas samazināšana.
- Rūpnieciskās mērierīces: precīzi lieti korpusi un funkcionālas detaļas.
Izvēloties sakausējumu, jāvērtē stingrība, noguruma izturība, korozijas apstākļi, darba temperatūra un ugunsdrošība. Ne katra Mg–Al–Zn marka ir piemērota atbildīgām nesošām konstrukcijām.
Eiropas standarti un prasības
Eiropas Savienībā magnija sakausējumu tehniskās prasības ir atkarīgas no izstrādājuma veida un ražošanas procesa. Lietajiem magnija sakausējumiem izmanto EN 1753 standartu sēriju, kas nosaka attiecīgo materiālu apzīmējumus un ķīmisko sastāvu. Konkrētā standarta redakcija un piemērošanas joma jāpārbauda, sagatavojot tehnisko specifikāciju.
Jāievēro arī REACH, CLP, darba aizsardzības un vides prasības. Automobiļu, elektrotehnikas un citu izstrādājumu ražošanā var būt piemērojami papildu nozaru noteikumi.
Apzīmējums Mg + Al + Zn pats par sevi neapliecina atbilstību Eiropas standartam. Nepieciešama informācija par konkrēto marku, materiāla stāvokli un pārbaudes rezultātiem.
Pārstrāde un otrreizējā izmantošana
Magnija sakausējumus iespējams metalurģiski pārstrādāt. Īpaši vērtīgi ir tīri, sašķiroti atgriezumi ar zināmu ķīmisko sastāvu, piemēram, lietņu kanālu atliekas, ražošanas atgriezumi un neatbilstoši lējumi.
Pirms pārkausēšanas materiālu šķiro, attīra no piemaisījumiem un pārbauda tā sastāvu. Dažādu magnija un alumīnija sakausējumu sajaukšana bez analīzes var radīt materiālu ar neprognozējamām īpašībām.
Uzglabājot un pārstrādājot magnija lūžņus, jāņem vērā smalko frakciju ugunsbīstamība un piemērojamās Eiropas atkritumu apsaimniekošanas prasības.
Priekšrocības un ierobežojumi
Priekšrocības: zems blīvums, iespēja izgatavot sarežģītas formas lējumus, konstrukciju masas samazināšana un metalurģiskās pārstrādes iespējas.
Ierobežojumi: jutība pret korozijas apstākļiem, ierobežota darbība paaugstinātā temperatūrā, īpašas apstrādes drošības prasības un nepieciešamība precīzi izvēlēties sakausējuma marku.
Mg–Al–Zn sakausējumi ir nozīmīga vieglo inženiermateriālu grupa. To efektīva izmantošana Eiropā balstās uz pareizu sastāva izvēli, kvalitātes kontroli un tehnisko un vides prasību ievērošanu.