Cirkonijs (Zr) — īpašības un pielietojums
Cirkonijs — metāls sarežģītiem apstākļiem
Cirkonijs (Zr) ir ķīmiskais elements ar atomskaitli 40, sudrabaini pelēks pārejas metāls. Tam raksturīga augsta kušanas temperatūra un korozijas izturība daudzās vidēs, ko nodrošina aizsargājoša oksīda kārtiņa.
Metālisko cirkoniju izmanto ķīmiskās rūpniecības iekārtās un īpašos konstrukciju materiālos. Tā savienojumi ir nozīmīgi keramikas, ugunsizturīgo materiālu un citu rūpniecisku izstrādājumu ražošanā.
Cirkonija galvenie raksturlielumi
Fizikālās īpašības
Istabas temperatūrā cirkonijs ir cietā stāvoklī. Tīrs metāls ir plastisks un piemērots apstrādei ar spiedienu. Tā mehāniskās īpašības būtiski ietekmē tīrība, struktūra un apstrādes apstākļi.
Cirkonijs vada elektrisko strāvu un siltumu. Augstā kušanas temperatūra ir svarīga īpašos pielietojumos, tomēr izstrādājuma pieļaujamo darba temperatūru nosaka arī oksidēšanās, slodzes un konkrētā materiāla īpašības.
Ķīmiskās īpašības
Uz virsmas veidojas aizsargājoša cirkonija dioksīda kārtiņa. Tā palēnina metāla mijiedarbību ar vidi un nodrošina izturību daudzos korozijas apstākļos.
Cirkonijs nav izturīgs pret visiem reaģentiem. Piemēram, fluorīdus saturošas vides var bojāt aizsargkārtiņu. Izvēloties materiālu, ņem vērā vides sastāvu, vielu koncentrāciju un temperatūru.
Kompakta metāla un smalka pulvera uzvedība atšķiras. Pulveris un smalkas skaidas var viegli aizdegties, tāpēc nepieciešami īpaši apiešanās apstākļi.
Cirkonijs dabā
Dabā cirkonijs sastopams galvenokārt savienojumu veidā. Svarīgākais rūpnieciskais minerāls ir cirkons (ZrSiO₄). Vēl viens avots ir badelejīts — cirkonija dioksīda (ZrO₂) dabiskā forma.
Kopā ar cirkoniju parasti sastopams hafnijs. Šo elementu ķīmiskās īpašības ir līdzīgas, tāpēc to atdalīšana ir atsevišķs tehnoloģisks uzdevums.
Kur izmanto cirkoniju
Ķīmiskā rūpniecība
Metālisko cirkoniju izmanto aparātu, siltummaiņu, cauruļu un detaļu izgatavošanai darbam piemērotās korozīvās vidēs.
Kodolenerģētika
Īpašus cirkonija sakausējumus ar zemu hafnija saturu izmanto degvielas elementu apvalkiem un citiem dažu reaktoru veidu komponentiem.
Keramika un ugunsizturīgie materiāli
Cirkonu un cirkonija dioksīdu izmanto keramikas materiālos, glazūrās, liešanas veidnēs un ugunsizturīgos izstrādājumos.
Īpašie materiāli
Cirkoniju izmanto kā leģējošo elementu, bet materiālus uz tā dioksīda bāzes — tehniskajā un stomatoloģiskajā keramikā.
Cirkonijs un hafnijs
Neraugoties uz ķīmisko līdzību, cirkonijs un hafnijs būtiski atšķiras pēc spējas absorbēt termiskos neitronus. Cirkonijam šī spēja ir neliela, un tas ir svarīgi vairākos kodoltehnikas pielietojumos.
Tāpēc šādiem uzdevumiem izmanto materiālu ar stingri ierobežotu hafnija saturu. Prasības cirkonijam ķīmiskās rūpniecības iekārtām un kodoltehnikas materiāliem atšķiras.
Cirkonijs, cirkons un cirkonija dioksīds
Cirkonijs ir ķīmiskais elements un metāls. Cirkons ir dabisks silikāts ZrSiO₄. Cirkonija dioksīds ZrO₂ ir savienojums, uz kura bāzes iegūst keramikas materiālus.
Šie nosaukumi nav savstarpēji aizstājami. Piemēram, stomatoloģiskie izstrādājumi no cirkonija dioksīda ir keramika, nevis izstrādājumi no metāliskā cirkonija.
Cirkonijs un tā sakausējumi
Sakausējumus uz cirkonija bāzes izstrādā noteiktiem ekspluatācijas apstākļiem. Tie var saturēt alvu, niobiju, dzelzi un citus elementus. Īpašības nosaka marka, tīrība un apstrāde.
Cirkoniju pievieno arī dažiem alumīnija un citiem sakausējumiem struktūras kontrolēšanai. Neliela cirkonija leģējošā piedeva nenozīmē, ka materiāls ir sakausējums uz cirkonija bāzes.