Titāns (Ti) — īpašības un pielietojums
Titāns — metāls vieglām un korozijizturīgām konstrukcijām
Titāns (Ti) ir ķīmiskais elements ar atomskaitli 22, kas pieder periodiskās tabulas 4. grupai. Tas ir sudrabpelēks pārejas metāls, kas apvieno samērā mazu blīvumu, augstu kušanas temperatūru un korozijizturību daudzās vidēs.
Tehniski tīru titānu un titāna sakausējumus izmanto ķīmiskajās iekārtās, aviācijā, jūras tehnikā un medicīnā. To īpašības atšķiras: konkrēta sakausējuma augsto stiprību nevar automātiski attiecināt uz tīru elementu.
Titāna galvenie raksturlielumi
Fizikālās īpašības
Titāns ir ievērojami vieglāks par dzelzi un tēraudu, bet blīvāks par alumīniju. Tehniski tīram metālam ir labs plastiskums, savukārt tā stiprību ietekmē arī skābekļa un citu piemaisījumu saturs. Titāna siltumvadītspēja ir ievērojami zemāka nekā varam un alumīnijam.
Parastos apstākļos titānam ir heksagonāla kristāliskā struktūra — α fāze. Uzkarsējot tīru metālu līdz aptuveni 882 °C, tas pāriet tilpumcentrētā kubiskā β fāzē. Leģējošie elementi maina šo fāžu stabilitāti un pārvērtību temperatūras robežas.
Ķīmiskās īpašības un korozijizturība
Gaisā titāna virsmu ātri pārklāj plāna aizsargājoša oksīda plēvīte. Pasivācija nodrošina izturību daudzās ūdens vidēs, tostarp jūras ūdenī. Pēc bojājuma plēvīte var atjaunoties, ja apstākļi uztur pasivāciju.
Titāns nav izturīgs pilnīgi visās vidēs: dažas skābes, fluorīdus saturoši šķīdumi un noteikti ekspluatācijas apstākļi var izraisīt koroziju. Augstā temperatūrā metāls aktīvi reaģē ar gāzēm, tāpēc kausēšanai un metināšanai nepieciešama atbilstoša aizsardzība.
Titāns dabā un tā iegūšana
Dabā titāns sastopams galvenokārt savienojumos. Nozīmīgākie rūpnieciskie minerāli ir ilmenīts FeTiO₃ un rutils TiO₂. Dabisks rutils ir titāna oksīds, nevis metāliska titāna kristāls.
Viena no galvenajām rūpnieciskajām metāla iegūšanas metodēm ir Krolla process: attīrītu titāna tetrahlorīdu reducē ar magniju kontrolētā vidē. Iegūto titāna sūkli attīra un izmanto turpmākai pārkausēšanai lietņos.
Kur izmanto titānu
Ķīmiskās iekārtas
Siltummaiņi, caurules, tvertnes un aparātu detaļas no atbilstošām titāna markām darbam korozīvās vidēs.
Jūras tehnika
Jūras ūdens sistēmu, atsāļošanas iekārtu un siltumapmaiņas iekārtu komponenti, kuriem svarīga korozijizturība.
Medicīniskās ierīces
Tehniski tīru titānu un īpaši paredzētus sakausējumus izmanto implantos un citās ierīcēs, pateicoties korozijizturības un biosaderības kombinācijai.
Aviācija un kosmonautika
Galvenokārt īpaši titāna sakausējumi slogotām detaļām, stiprinājumiem un aviācijas dzinēju komponentiem pieļaujamās darba temperatūras robežās.
Titāns un tā sakausējumi
Tehniski tīru titānu izvēlas galvenokārt korozijizturības un formējamības kombinācijas dēļ. Stiprības paaugstināšanai un citu īpašību iegūšanai izmanto leģēšanu ar alumīniju, vanādiju, molibdēnu un citiem elementiem.
Viens no pazīstamiem sakausējumiem ir Ti–6Al–4V, kas satur aptuveni 6 masas % alumīnija un 4 masas % vanādija. Atkarībā no struktūras izšķir α, α+β un β titāna sakausējumus. Izvēli nosaka stiprības, apstrādes un ekspluatācijas prasības.
Titāns un tā savienojumi
Metāliskam titānam un titāna dioksīdam TiO₂ ir atšķirīgas īpašības un pielietojums. Titāna dioksīdu plaši izmanto kā baltu pigmentu krāsās, plastmasās un citos rūpnieciskos produktos. TiO₂ baltā krāsa nav paša metāla krāsa.
Vēl viens tehniski nozīmīgs materiāls ir titāna nitrīds TiN. To izmanto cietos, nodilumizturīgos pārklājumos, kuriem bieži ir zeltaina nokrāsa. Šāds pārklājums jāatšķir no tīra titāna un masīviem titāna sakausējumiem.