Litijs (Li) — īpašības un pielietojums
Litijs — visvieglākais metāls
Litijs (Li) ir ķīmiskais elements ar atomskaitli 3, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas pieder pie sārmu metālu grupas. Tam raksturīgs ļoti neliels blīvums un augsta ķīmiskā aktivitāte.
Litiju un tā savienojumus izmanto elektroķīmiskajos strāvas avotos, stiklā, keramikā, smērvielās un īpašos sakausējumos. Metāliskā litija un tā savienojumu īpašības atšķiras, tāpēc tos izmanto dažādiem uzdevumiem.
Litija galvenie raksturlielumi
Fizikālās īpašības
Litijs ir visvieglākais metāls. Istabas temperatūrā tas ir ciets, mīksts materiāls ar nelielu blīvumu. Svaigai virsmai piemīt sudrabains metālisks spīdums.
Litijs vada elektrisko strāvu un siltumu. Tā izmantošana elektroķīmiskajos strāvas avotos galvenokārt saistīta ar elektroķīmiskajām īpašībām un nelielo atommasu, nevis izmantošanu par parastu elektrības vadītāja materiālu.
Ķīmiskās īpašības
Litijs viegli iesaistās ķīmiskās reakcijās. Saskarē ar gaisu tā virsma pakāpeniski pārklājas ar reakcijas produktiem, kas rodas, mijiedarbojoties ar apkārtējās vides komponentiem, un zaudē sākotnējo spīdumu.
Litijs reaģē ar ūdeni, veidojot litija hidroksīdu un izdalot ūdeņradi. Metāliskajam litijam nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi, kas novērš saskari ar mitrumu un citām nesaderīgām vielām.
Litijs dabā
Ķīmiskās aktivitātes dēļ litijs dabā nav sastopams brīva metāla veidā. Tas ietilpst minerālu sastāvā, tostarp spodumenā, petalītā un litiju saturošās vizlās, kā arī atrodams dabiskos sālsūdeņos.
Pārstrādājot minerālu izejvielas un sālsūdeņus, iegūst litija savienojumus. Metālisko litiju ražo atsevišķi; viens no rūpnieciskajiem paņēmieniem ir izkausētu hlorīdu sāļu elektrolīze.
Kur izmanto litiju
Elektroķīmiskie strāvas avoti
Litija savienojumus izmanto litija jonu akumulatoros elektronikai, elektrotransportam un enerģijas uzkrāšanas sistēmām. Metālisko litiju izmanto atsevišķu veidu litija elementos.
Stikls un keramika
Litiju saturošus materiālus izmanto īpašu stiklu, stikla keramikas, glazūru un keramikas izstrādājumu ražošanā, lai regulētu tehnoloģiskās un ekspluatācijas īpašības.
Smērvielas
Litija ziepes izmanto kā plastisko smērvielu biezinātājus. Šīs smērvielas lieto gultņos, mehānismos un rūpniecības iekārtās.
Sakausējumi
Litiju pievieno īpašiem metālu sakausējumiem. Alumīnija un litija materiālos tas ļauj samazināt blīvumu un palielināt elastības moduli.
Litijs un tā savienojumi
Metāliskais litijs, litija karbonāts un litija hidroksīds ir dažādas vielas ar atšķirīgām īpašībām. Elementa nosaukums rūpnieciskā pielietojuma aprakstā nenozīmē, ka izstrādājumā obligāti ir brīvs metāls.
Litija karbonāts (Li₂CO₃) un litija hidroksīds (LiOH) ir nozīmīgi rūpnieciskie savienojumi. Tos izmanto arī kā izejvielas akumulatoru komponentu iegūšanai.
Litijs akumulatoros
Parastā litija jonu akumulatorā uzlādes un izlādes laikā litija joni pārvietojas starp elektrodiem. Elektrodu materiāli uzņem litiju savā struktūrā; metāliskais litijs nav paredzētais negatīvā elektroda aktīvais materiāls lielākajā daļā šo akumulatoru.
Litija metāla elementi ir veidoti citādi: tajos var izmantot metāliskā litija elektrodu. Tāpēc jēdzieni “litija elements” un “litija jonu akumulators” nav savstarpēji aizstājami.
Litijs un tā sakausējumi
Metalurģijā litiju izmanto kā leģējošo elementu. Īpaši pazīstami ir alumīnija un litija sakausējumi, kas izstrādāti konstrukcijām ar augstām prasībām attiecībā uz masu un stingumu.
Rūpnieciskie alumīnija un litija sakausējumi bieži satur arī varu, magniju un citus elementus. To īpašības nosaka pilns ķīmiskais sastāvs un apstrāde. Šos materiālus izmanto aviācijas un kosmiskajās konstrukcijās.