Niķelis (Ni) — ķīmiskais elements
Niķelis — izturības un moderno tehnoloģiju metāls
Niķelis (Ni) ir ķīmiskais elements ar atomskaitli 28, sudrabbalts metāls ar viegli zeltainu nokrāsu. Tam piemīt augsta izturība, plastiskums un noturība pret koroziju. Šo īpašību dēļ niķeli plaši izmanto metalurģijā, mašīnbūvē, ķīmiskajā rūpniecībā un enerģētikā.
Niķeli kā atsevišķu ķīmisko elementu 1751. gadā identificēja zviedru ķīmiķis Aksels Fredriks Kronstets. Mūsdienās tam ir būtiska nozīme nerūsējošā tērauda, karstumizturīgu sakausējumu un akumulatoru ražošanā.
Niķeļa galvenie raksturlielumi
Fizikālās īpašības
Niķelim piemīt augsta mehāniskā izturība, kaļamība un plastiskums. Tas ir piemērots mehāniskai apstrādei, velmēšanai un stiepšanai stieplē. Istabas temperatūrā niķelis ir feromagnētisks metāls.
Uz niķeļa virsmas veidojas plāna aizsargājoša oksīda kārtiņa, kas uzlabo tā noturību pret apkārtējās vides iedarbību. Augstā kušanas temperatūra un spēja saglabāt vērtīgas īpašības sakausējumos padara niķeli par nozīmīgu rūpniecības materiālu.
Kur izmanto niķeli
Metalurģija
Nerūsējošais tērauds, leģētie tēraudi un speciāli sakausējumi ar paaugstinātu noturību pret koroziju.
Enerģētika
Litija jonu un niķeļa-metālhidrīda akumulatori, enerģētisko iekārtu komponenti.
Mašīnbūve
Karstumizturīgas dzinēju, turbīnu, rūpniecisko iekārtu un atbildīgu mehānismu detaļas.
Aizsargpārklājumi
Metāla izstrādājumu niķelēšana aizsardzībai pret koroziju un nodilumu, kā arī dekoratīvam izskatam.
Niķelis un tā sakausējumi
Ievērojama daļa rūpniecībā izmantotā niķeļa tiek patērēta tērauda leģēšanai un speciālu sakausējumu ražošanai. Niķeļa pievienošana palīdz uzlabot materiālu korozijizturību, stigrību un ekspluatācijas īpašības.
Pazīstami niķeļa sakausējumi ir nihroms, ko izmanto sildelementos, un monels, kura pamatā ir niķelis un varš. Niķeļa supersakausējumi tiek izmantoti aviācijas dzinējos, gāzturbīnās un iekārtās, kas darbojas augstā temperatūrā.
