Antimons (Sb) — īpašības un pielietojums
Antimons — elements izturīgiem sakausējumiem un īpašiem materiāliem
Antimons (Sb) ir ķīmiskais elements ar atomskaitli 51, kas pieder periodiskās tabulas 15. grupai. To parasti klasificē kā pusmetālu. Parastos apstākļos stabilā antimona forma ir sudrabpelēka kristāliska viela ar izteiktu metālisku spīdumu un lielu trauslumu.
Antimonu izmanto kā leģējošu elementu svina un alvas sakausējumos. Tā savienojumi ir nozīmīgi liesmu slāpējošās kompozīcijās, polimēru ražošanā un īpašos elektroniskajos materiālos. Paša elementa īpašības jāatšķir no tā savienojumu īpašībām.
Antimona galvenie raksturlielumi
Fizikālās īpašības
Neraugoties uz metālisko izskatu, antimonam nepiemīt varam vai alumīnijam raksturīgais plastiskums. Tas viegli sašķeļas un nav labi piemērots parastai kalšanai, velmēšanai vai vilkšanai. Lūzuma virsmā redzamas spīdīgas kristāliskas plaknes.
Parastajam pelēkajam antimonam ir romboedriska kristāliskā struktūra, un pēc elektroniskās struktūras tas ir semimetāls. Tā elektriskā un siltuma vadītspēja ir ievērojami zemāka nekā varam. Apzīmējums «pusmetāls» raksturo metālisku un nemetālisku pazīmju apvienojumu.
Ķīmiskās īpašības
Antimona savienojumiem raksturīgas oksidēšanas pakāpes +3 un +5; dažos savienojumos sastopama −3. Istabas temperatūrā masīvs antimons gaisā ir samērā stabils, bet karsējot oksidējas, veidojot oksīdus.
Nozīmīgi savienojumi ir antimona trioksīds Sb₂O₃ un antimona sulfīds Sb₂S₃. To krāsa, reaģētspēja un pielietojums atšķiras no elementārā antimona īpašībām. Daudzi antimona savienojumi ir toksiski; rūpnieciskajā apstrādē jākontrolē putekļi un emisijas.
Antimons dabā un tā iegūšana
Galvenais antimona rūdu minerāls ir antimonīts jeb stibnīts ar formulu Sb₂S₃. Tas bieži veido svinpelēkus, iegarenus prizmatiskus un adatveida kristālus ar metālisku spīdumu. Šādi kristāli ir antimona sulfīds, nevis tīrs elements.
Iegūšanas tehnoloģiju izvēlas atkarībā no izejvielas sastāva. Izmanto pirometalurģiskus procesus, tostarp oksīda iegūšanu un turpmāku reducēšanu, kā arī citas koncentrātu apstrādes shēmas. Īpašiem lietojumiem antimonu papildus attīra no piemaisījumiem.
Kur izmanto antimonu
Svina sakausējumi
Antimons paaugstina svina cietību un tiek izmantots dažos sakausējumos svina-skābes akumulatoru režģiem un tehniskajiem lējumiem.
Alvas un gultņu sakausējumi
Vairāku alvas sakausējumu, lodmetālu un babītu sastāvdaļa; īpašības nosaka antimona kombinācija ar alvu, varu un citiem elementiem.
Liesmu slāpējošas kompozīcijas
Antimona trioksīdu izmanto kā sinerģisku piedevu noteiktās antipirēnu sistēmās, tostarp kopā ar halogēnus saturošiem komponentiem.
Elektronika un īpašie materiāli
Augstas tīrības antimonu izmanto pusvadītāju leģēšanai, bet savienojumus, piemēram, indija antimonīdu InSb, — īpašās elektroniskās un infrasarkanā starojuma ierīcēs.
Antimons un tā sakausējumi
Antimona pievienošana svinam paaugstina cietību un maina mehāniskās un liešanas īpašības. Svina un antimona sakausējumi atšķiras no tīra svina, tomēr lielāks antimona īpatsvars neuzlabo visas īpašības: mainās arī plastiskums un citi rādītāji.
Alvas babītos antimons piedalās cietu struktūras sastāvdaļu veidošanā mīkstākā matricā. Šādus materiālus izmanto slīdgultņos. Antimons ietilpst arī dažu dekoratīvu alvas sakausējumu un īpašu lodmetālu sastāvā.
Antimons un tā savienojumi
Ievērojama daļa rūpnieciskā pielietojuma ir saistīta ar antimona savienojumiem. Trioksīds Sb₂O₃ ir balta viela, ko izmanto noteiktās polimēru kompozīcijās, savukārt antimona katalizatorus lieto polietilēntereftalāta — PET — ražošanā.
Antimona trioksīds, dabisks antimonīts un elementārs antimons ir atšķirīgi materiāli. Balts oksīda pulveris, adatveida sulfīda kristāli un tīra antimona sudrabainā lūzuma virsma nav vienas un tās pašas vielas atšķirīgas ārējās formas.