Cinka un vara sakausējumi ir materiāli uz cinka (Zn) bāzes, kas leģēti ar varu (Cu). Vara piedeva maina cinka struktūru un mehāniskās īpašības. Praktiska nozīme ir gan divkomponentu Zn–Cu sastāviem, gan sarežģītākām sistēmām, tostarp cinka, vara un titāna sakausējumiem lokšņu velmējumiem.
Kas ir cinka un vara sakausējumi
Šajā grupā pamatmetāls ir cinks, bet varš ir leģējošais elements. Apzīmējums Zn + Cu raksturo materiālu sistēmu, nevis vienu marku, noteiktu procentuālo attiecību vai garantētu īpašību kopumu.
Atlasā šo grupu aplūko atsevišķi no misiņa, kura pamatmetāls ir varš. Simbolu secība pati par sevi neaizstāj ķīmisko analīzi: materiāla identificēšanai jāzina faktiskais sastāvs un markas apzīmējums.
Daudzi izplatīti vara piedevas saturoši cinka materiāli ietver arī citus elementus. Piemēram, būvniecībā izmantotais titāncinks pieder Zn–Cu–Ti sistēmai, nevis stingri divkomponentu Zn–Cu sakausējumiem.
Ķīmiskais sastāvs
| Elements | Apzīmējums | Nozīme materiālā |
|---|---|---|
| Cinks | Zn | Sakausējuma pamats, kas nosaka cinka materiālam raksturīgās pamatīpašības |
| Varš | Cu | Leģējošā piedeva, kas ietekmē struktūru, stiprību un cietību |
| Titāns | Ti | Zn–Cu–Ti sakausējumos palīdz paaugstināt šļūdes pretestību |
| Alumīnijs un citi elementi | Al un citi | Var būt atsevišķos rūpnieciskos sastāvos; saturu nosaka specifikācija |
Divkomponentu Zn–Cu un daudzkomponentu sakausējumiem nevar izmantot vienu kopīgu procentuālā sastāva tabulu. Pat nelielas leģēšanas un piemaisījumu izmaiņas var ietekmēt apstrādājamību un ekspluatācijas īpašības.
Fizikālās un mehāniskās īpašības
- Izskats: sastāvi ar lielu cinka saturu parasti ir sudrabpelēki; pārklājums un virsmas stāvoklis var mainīt nokrāsu.
- Blīvums: atkarīgs no sastāva; mazleģētiem cinka materiāliem tas ir tuvs cinka blīvumam — ap 7,1–7,2 g/cm³.
- Stiprība un cietība: atkarīgas no vara satura, fāžu sastāva un apstrādes.
- Plastiskums: būtiski atkarīgs no temperatūras, struktūras un velmējuma stāvokļa.
- Šļūde: nozīmīga ilgstošas slodzes gadījumā; to nevar novērtēt tikai pēc vara satura.
- Kušana: kušanas temperatūra un intervāls ir atkarīgi no konkrētā sastāva.
- Korozijas uzvedība: atkarīga no vides, struktūras un virsmas; vara piedeva automātiski nepalielina korozijizturību.
Kā varš ietekmē cinku
Atkarībā no koncentrācijas un materiāla termiskās vēstures varš var atrasties cietā šķīdumā un piedalīties citu fāžu veidošanā. Struktūras izmaiņas ietekmē deformācijas pretestību, stiprību un cietību.
Rezultāts ir atkarīgs ne tikai no sastāva, bet arī no liešanas, velmēšanas un turpmākās apstrādes režīmiem. Tāpēc princips «vairāk vara — labākas īpašības» nav attiecināms uz visu grupu: vienu raksturlielumu uzlabošanās var būt saistīta ar plastiskuma un izmēru stabilitātes izmaiņām.
Rūpnieciskie materiāli un apzīmējumi
Nosaukumam «cinka un vara sakausējumi» neatbilst viena universāla marka. Pasūtījumam vajadzīgs pilns materiāla apzīmējums, ķīmiskais sastāvs, piegādes forma un mehānisko īpašību prasības.
Nozīmīgs rūpniecisks piemērs ir lokšņu titāncinks ar vara un titāna piedevām. Eiropā standarts EN 988 attiecas uz plakaniem cinka un cinka sakausējumu velmējumiem būvniecībai. Tas nav vispārīga specifikācija jebkuram divkomponentu Zn–Cu materiālam.
| Sistēma | Sastāvs | Īpatnības |
|---|---|---|
| Zn–Cu | Cinks un varš | Divkomponentu sistēma; īpašības atkarīgas no Cu satura un apstrādes |
| Zn–Cu–Ti | Cinks, varš un titāns | Izmanto arī būvniecības lokšņu velmējumiem |
| Zn–Al–Cu ar citām piedevām | Cinks, alumīnijs, varš un papildu elementi | Atsevišķas daudzkomponentu liešanas sistēmas, tostarp dažas ZAMAK un ZA markas |
Ražošana un apstrāde
Ražošana ietver noteikta sastāva kausējuma iegūšanu un kontrolētu sacietēšanu. Lokšņu materiālu sagataves pēc tam velmē režīmos, kas nodrošina nepieciešamo struktūru un īpašības.
Velmējumus var piegādāt loksnēs, ruļļos un lentēs. Griešanu, locīšanu, profilēšanu un savienošanu veic atbilstoši konkrētajam materiālam. Būvniecības titāncinkam īpaši svarīgi ir ražotāja norādījumi par formēšanas temperatūru, velmēšanas virzienu un savienojumu izveidi.
Pielietojuma jomas
- Jumti: Zn–Cu–Ti lokšņu sistēmas valcprofila jumtu segumiem un pieslēgumiem.
- Fasādes: paneļi un profilēti elementi no piemērota būvniecības titāncinka.
- Lietusūdens novadīšana: notekrenes, caurules un savienojumi no atbilstošiem velmējumiem.
- Speciālie materiāli: Zn–Cu sastāvi konkrētiem tehniskiem uzdevumiem un struktūras un īpašību pētījumiem.
- Daudzkomponentu sakausējumi: varš kā cinka liešanas materiālu leģējošais elements; šos materiālus aplūko atsevišķās Atlasa sadaļās.
Būvniecības pielietojumi attiecas uz atbilstošām Zn–Cu–Ti markām. Tos nedrīkst automātiski attiecināt uz patvaļīgu divkomponentu Zn–Cu sakausējumu.
Cinka un vara sakausējumi un misiņš
| Raksturlielums | Cinka un vara sakausējumi | Misiņš |
|---|---|---|
| Pamatmetāls | Cinks | Varš |
| Otra komponenta loma | Varš leģē cinka pamatu | Cinks leģē vara pamatu |
| Tipiskais izskats | Sastāvi ar lielu cinka saturu parasti ir sudrabpelēki | Daudzām markām ir dzeltena vai zeltaina nokrāsa |
| Identificēšana | Pēc sastāva un dokumentācijas | Pēc sastāva un dokumentācijas |
Izskats ir tikai orientieris: pārklājumi un oksidēšanās maina virsmas krāsu. Materiāliem ar tiem pašiem elementiem, bet atšķirīgās proporcijās var būt būtiski atšķirīgas īpašības.
Priekšrocības un ierobežojumi
Leģēšana ar varu ļauj mainīt cinka īpašības un veidot materiālus noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem. Apvienojumā ar citiem elementiem un atbilstošu apstrādi iegūst velmējumus ar vajadzīgajiem mehāniskajiem un tehnoloģiskajiem raksturlielumiem.
Ierobežojumi ir saistīti ar šļūdi, īpašību atkarību no temperatūras un jutību pret apstrādes apstākļiem. Atbildīgam pielietojumam izvēlas konkrētu marku un pārbauda tās īpašības, nevis paļaujas tikai uz formulu Zn + Cu.