Alvas un antimona sakausējumi ir metālisku materiālu grupa, kuras pamatā ir alva (Sn) ar antimona (Sb) piedevu. Antimons palielina cietību un izturību pret deformāciju salīdzinājumā ar tīru alvu. Šādus sakausējumus izmanto speciālos liešanas materiālos, antifrikcijas sakausējumos, tehniskās detaļās un kā pamatu sarežģītākiem daudzkomponentu sakausējumiem.
Kas ir alvas un antimona sakausējumi
Sn–Sb sistēma ietver sakausējumus ar dažādām alvas un antimona proporcijām. Sastāvos ar lielu alvas saturu alva veido galveno metālisko matricu, savukārt antimons ietekmē struktūras veidošanos un mehāniskās īpašības.
Atšķirībā no tīras alvas, kas ir salīdzinoši mīksts metāls, leģēšana ar antimonu ļauj iegūt cietākus materiālus. Tomēr antimona satura palielināšana nenozīmē neierobežotu īpašību uzlabošanos: noteiktos sastāvos pieaug trauslums.
Apzīmējums Sn + Sb raksturo bināru sistēmu. Reāli rūpnieciskie materiāli var saturēt arī varu, svinu vai citus elementus un tādā gadījumā pieder daudzkomponentu sakausējumiem.
Ķīmiskais sastāvs
| Elements | Apzīmējums | Nozīme sakausējumā |
|---|---|---|
| Alva | Sn | Galvenais komponents sakausējumos ar lielu alvas saturu; veido metālisko matricu |
| Antimons | Sb | Palielina cietību, ietekmē fāžu sastāvu un izturību pret deformāciju |
Antimona saturs ir atkarīgs no materiāla lietojuma. Dažās receptūrās izmanto nelielas piedevas, citās — vairākus procentus vai vēl lielāku daudzumu. Visiem alvas un antimona sakausējumiem nav vienota universāla procentuālā sastāva.
Novērtējot otrreizējās izejvielas, jāņem vērā iespējamie svina, vara, arsēna un citu elementu piemaisījumi. To saturu nosaka ar analīzi, nevis tikai pēc sakausējuma nosaukuma.
Sn–Sb sistēmas fāžu struktūra
Alvas un antimona sakausējumu struktūra ir atkarīga no ķīmiskā sastāva un dzesēšanas apstākļiem. Mainoties antimona koncentrācijai, var veidoties dažādas fāzes, tostarp Sn–Sb sistēmas intermetāliskie savienojumi.
Intermetāliskās sastāvdaļas var palielināt materiāla cietību, taču nelabvēlīgs daļiņu sadalījums un izmērs var samazināt plastiskumu un triecienizturību.
Struktūras prognozēšanai izmanto Sn–Sb fāžu diagrammu. Gatavā lējuma īpašības ir atkarīgas arī no sacietēšanas ātruma, termiskās vēstures un turpmākās apstrādes.
Fizikālās un mehāniskās īpašības
- Izskats: sudrabpelēks metālisks materiāls.
- Blīvums: atkarīgs no sastāva; sakausējumiem ar lielu alvas saturu parasti tuvs alvas blīvumam, aptuveni 7,3 g/cm³.
- Kušanas temperatūra: atkarīga no Sn un Sb proporcijas; tīra alva kūst pie 231,9 °C, bet sakausējumiem var būt kušanas intervāls.
- Cietība: ar piemērotu leģēšanu augstāka nekā tīrai alvai.
- Stiprība: atkarīga no sastāva, fāžu struktūras un ražošanas tehnoloģijas.
- Plastiskums: var samazināties, palielinoties cieto fāžu daudzumam.
- Liešanas īpašības: atkarīgas no sastāva, liešanas temperatūras un sacietēšanas apstākļiem.
- Korozijizturība: atkarīga no sastāva un ekspluatācijas vides.
Vienu kušanas temperatūru vai stiprības vērtību visai Sn–Sb sistēmai norādīt nav korekti. Tehniskiem aprēķiniem nepieciešami konkrētās markas dati.
Antimona ietekme uz alvas īpašībām
Antimona pievienošanas galvenais mērķis ir mainīt alvas pamatmateriāla mehāniskās īpašības un mikrostruktūru. Leģēšana var palielināt cietību un izturību pret lokālu deformāciju.
Pie lielākas antimona koncentrācijas veidojas izteiktākas cietās struktūras sastāvdaļas. To daudzums un sadalījums ietekmē apstrādājamību, trauslumu un materiāla uzvedību slodzes apstākļos.
Tādēļ optimālo antimona saturu izvēlas atbilstoši izstrādājuma lietojumam, nevis cenšoties panākt maksimālu leģēšanas pakāpi.
Sakausējumu iegūšana un liešana
Alvas un antimona sakausējumus iegūst, kausējot izejmetālus un kontrolējot sastāvu un temperatūru. Tehnoloģijai jānodrošina komponentu izšķīšana un vienmērīgs sadalījums kausējumā.
Izgatavojot lējumus, ņem vērā iespējamo intermetālisko fāžu veidošanos, sarukumu, struktūras neviendabīgumu un dzesēšanas ātruma ietekmi.
Atkārtojamu īpašību iegūšanai svarīga ir izejmateriālu tīrība, piemaisījumu kontrole, kausēšanas apstākļi un tehnoloģiskā režīma ievērošana.
Mehāniskā apstrāde un savienošana
Griešanas, urbšanas, formēšanas un citu operāciju iespējas ir atkarīgas no konkrētā sastāva. Sakausējumi ar lielu alvas saturu un nelielām antimona piedevām var būt apstrādājami citādi nekā materiāli ar lielu cieto fāžu daudzumu.
Savienojot detaļas, jāņem vērā alvas pamatmateriāla zemā kušanas temperatūra un struktūras izmaiņas karsēšanas laikā. Visiem Sn–Sb sastāviem nav universāla lodēšanas vai metināšanas režīma.
Pielietojuma jomas
- Antifrikcijas materiāli: atsevišķi sastāvi un gultņu sakausējumu komponenti.
- Speciālā liešana: detaļas, kurām nepieciešama paaugstināta alvas pamatmateriāla cietība.
- Daudzkomponentu sakausējumi: pamats materiāliem ar papildu leģējošiem elementiem.
- Tehniskie izstrādājumi: nelielas speciāla pielietojuma lietās detaļas.
- Metalurģiskie pētījumi: binārās Sn–Sb sistēmas fāžu pārvērtību un struktūras izpēte.
Atbildīgām konstrukciju detaļām lietojumu ierobežo salīdzinoši zemā kušanas temperatūra un mehānisko īpašību īpatnības.
Salīdzinājums ar citiem alvas sakausējumiem
| Materiāls | Galvenie elementi | Raksturīgās īpašības |
|---|---|---|
| Alvas un antimona sakausējumi | Sn + Sb | Bināra sistēma ar regulējamu cietību un fāžu struktūru |
| Pjūters | Sn + Sb + Cu | Galvenokārt dekoratīvi un mākslinieciski izstrādājumi |
| Alvas babīts | Sn + Sb + Cu | Speciāls antifrikcijas materiāls gultņiem |
| Bezsvina lodmetāli | Sn + Cu/Ag | Materiāli lodētu savienojumu veidošanai |
Pat tad, ja sakausējumiem ir kopīgi ķīmiskie elementi, tie atšķiras pēc lietojuma, fāžu struktūras un ekspluatācijas īpašībām.
Korozijizturība un ekspluatācijas apstākļi
Sakausējumu ar lielu alvas saturu virsmu parastā atmosfērā var klāt aizsargājošas oksīdu kārtiņas. Tomēr korozijizturība ir atkarīga no sastāva, vides un saskares ar citiem metāliem.
Ilgstošas slodzes un paaugstinātas temperatūras apstākļos jāņem vērā šļūde un iespējamās izmēru izmaiņas. Kušanas temperatūra nenosaka pieļaujamo izstrādājuma darba temperatūru.
Pārstrāde un sastāva noteikšana
Alvas un antimona sakausējumu atkritumus var izmantot kā otrreizējās metalurģiskās izejvielas. Šķirojot svarīgi atšķirt bināros Sn–Sb sastāvus no babītiem, pjūtera, lodmetāliem un svinu saturošiem materiāliem.
Ķīmiskā sastāva noteikšanai izmanto instrumentālās metodes, tostarp rentgenfluorescences analīzi. Sakausējuma ārējais izskats neļauj droši noteikt antimona un iespējamo piemaisījumu saturu.
Priekšrocības un ierobežojumi
Sn–Sb sistēmas galvenā priekšrocība ir iespēja mainīt alvas materiāla cietību un struktūru, regulējot antimona saturu. Salīdzinoši zemās apstrādes temperatūras padara atsevišķus sastāvus piemērotus speciālajai liešanai.
Ierobežojumi saistīti ar iespējamu trauslumu, salīdzinoši zemu karstumizturību un īpašību lielo atkarību no sastāva. Praktiskam lietojumam jāizvēlas konkrēta sakausējuma marka un jāpārbauda tās īpašības.