Nerūsējošais tērauds ir dzelzs sakausējumu grupa, kas satur vismaz 10,5 % hroma un ne vairāk kā 1,2 % oglekļa. Hroms uz virsmas veido plānu aizsargājošu oksīda kārtiņu, kas ievērojami palielina metāla korozijizturību.
Atkarībā no markas sastāvā var būt niķelis, molibdēns, mangāns, slāpeklis un citi elementi. Nerūsējošo tēraudu plaši izmanto rūpniecībā, būvniecībā, pārtikas iekārtās, medicīnā un sadzīvē.
Nerūsējošā tērauda ķīmiskais sastāvs
Ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no tērauda markas. Tālāk norādītas izplatītas Eiropas markas saskaņā ar EN 10088 un galveno leģējošo elementu raksturīgie satura diapazoni.
| EN marka | EN numurs | Hroms (Cr) | Niķelis (Ni) | Molibdēns (Mo) |
|---|---|---|---|---|
| X5CrNi18-10 | 1.4301 | 17,5–19,5 % | 8–10,5 % | Nav noteikts |
| X5CrNiMo17-12-2 | 1.4401 | 16,5–18,5 % | 10–13 % | 2–2,5 % |
| X6Cr17 | 1.4016 | 16–18 % | Nav noteikts | Nav noteikts |
Visu minēto marku pamatā ir dzelzs. Precīzas pieļaujamās elementu satura robežas nosaka attiecīgā Eiropas standarta EN 10088 redakcija.
Galvenās īpašības
- Korozijizturība: to nodrošina aizsargājošā hroma oksīda kārtiņa; tā ir atkarīga no vides un tērauda markas.
- Blīvums: parasti aptuveni 7,7–8,0 g/cm³.
- Stiprība: atkarīga no ķīmiskā sastāva, struktūras un apstrādes.
- Temperatūras izturība: atkarīga no markas un ekspluatācijas apstākļiem.
- Magnētiskās īpašības: austenīta tēraudi pēc atkvēlināšanas parasti nav magnētiski vai ir vāji magnētiski; ferīta un martensīta tēraudi ir magnētiski.
- Pārstrāde: materiālu iespējams atkārtoti pārkausēt, saglabājot vērtīgos leģējošos elementus.
Nerūsējošā tērauda veidi
Austenīta tērauds — tam raksturīgs augsts plastiskums un laba korozijizturība. Piemēri: EN 1.4301 un EN 1.4401.
Ferīta tērauds — galvenokārt ar hromu leģēts tērauds ar magnētiskām īpašībām. Piemērs: EN 1.4016.
Martensīta tērauds — to var stiprināt ar rūdīšanu; izmanto nažiem, instrumentiem un mašīnu detaļām.
Duplekss tērauds — apvieno austenīta un ferīta struktūras, nodrošinot augstu stiprību un izturību pret noteiktiem korozijas veidiem.
Dispersijas cietējošais tērauds — iegūst paaugstinātu stiprību pēc īpašas termiskās apstrādes.
Pielietojuma jomas
- Pārtikas rūpniecība: tvertnes, cauruļvadi un tehnoloģiskās iekārtas.
- Būvniecība: fasādes, margas, stiprinājumi un arhitektūras elementi.
- Ķīmiskā rūpniecība: rezervuāri un iekārtas agresīvām vidēm.
- Medicīna: ķirurģiskie instrumenti un medicīnas aprīkojums.
- Mašīnbūve: sūkņi, armatūra, stiprinājumi un mehānismu detaļas.
- Sadzīve: virtuves trauki, izlietnes un sadzīves tehnika.
Nerūsējošais tērauds un metāllūžņu pārstrāde
Nerūsējošais tērauds ir vērtīga otrreizējā izejviela hroma un dažās markās arī niķeļa un molibdēna satura dēļ. Šķirojot metāllūžņus, svarīgi atdalīt dažādas tērauda markas un grupas, jo ķīmiskais sastāvs ietekmē materiāla atkārtotas izmantošanas iespējas.
Nerūsējošā tērauda lūžņu kategorijas
Kare Pluss cenrādī ir norādītas atsevišķas nerūsējošā tērauda lūžņu iepirkuma kategorijas. Tās izmanto otrreizējo izejvielu šķirošanai, un tās nav patstāvīgas tērauda markas saskaņā ar Eiropas EN standartu.
| Kategorija | Apraksts |
|---|---|
| Nerūsējošais tērauds 8Ni | Niķeli saturošu nerūsējošā tērauda lūžņu komerciāla kategorija, kas orientējoši saistīta ar aptuveni 8 % niķeļa saturu. Faktisko sastāvu nosaka analīze. |
| Nerūsējošais tērauds 10Ni | Niķeli saturošu nerūsējošā tērauda lūžņu komerciāla kategorija, kas orientējoši saistīta ar aptuveni 10 % niķeļa saturu. Precīzā marka un sastāvs ir jāpārbauda. |
| Nerūsējošais tērauds (skaidas) | Skaidas, kas rodas nerūsējošā tērauda mehāniskās apstrādes laikā. Pārstrādē svarīgs ir ķīmiskais sastāvs, tīrība un piemaisījumu neesamība. |
Apzīmējumus 8Ni un 10Ni nedrīkst automātiski pielīdzināt konkrētām EN markām. Pieņemot un šķirojot lūžņus, ņem vērā materiāla analīzes rezultātus un attiecīgās iepirkuma kategorijas prasības.
Niķelis kā atsevišķs metāls tiek aplūkots atsevišķi no nerūsējošā tērauda. Pārbaude ar magnētu neļauj droši noteikt tērauda marku vai niķeļa saturu. Precīzai identificēšanai izmanto ķīmiskā sastāva analīzes metodes, tostarp spektrometriju.
