Duralumīnijs ir tradicionāls nosaukums deformējamu alumīnija (Al) bāzes sakausējumu grupai, kas satur varu (Cu), magniju (Mg) un citus leģējošos elementus. Šie materiāli apvieno nelielu blīvumu ar augstu stiprību pēc atbilstošas apstrādes. Tos izmanto aviācijā, mašīnbūvē, transporta tehnikā un slogotu detaļu ražošanā.
Kas ir duralumīnijs
Duralumīnijs pieder pie termiski stiprināmiem alumīnija sakausējumiem. Alumīnijs veido materiāla pamatu, savukārt varš, magnijs un papildu elementi ļauj iegūt augstāku stiprību nekā tehniski tīram alumīnijam.
Nosaukums “duralumīnijs” neapzīmē vienu stingri noteiktu marku. Parasti to saista ar deformējamiem Al–Cu–Mg sistēmas sakausējumiem, galvenokārt ar vairākiem 2xxx sērijas materiāliem. Ne visiem šīs sērijas alumīnija sakausējumiem ir vienāds sastāvs vai vienādas īpašības.
Angļu valodā izmanto nosaukumu duralumin, bet vācu valodā — Duraluminium. Izvēloties materiālu tehniskam lietojumam, jānorāda konkrēta marka un piegādes stāvoklis, nevis tikai vispārīgais nosaukums.
Duralumīnija ķīmiskais sastāvs
Duralumīnija galvenais komponents ir alumīnijs. Nozīmīgākie leģējošie elementi ir varš un magnijs. Atkarībā no markas sastāvā noteiktās robežās ir arī mangāns, silīcijs un citi elementi.
Piemēram, EN AW-2024 satur 3,8–4,9 % vara, 1,2–1,8 % magnija un 0,3–0,9 % mangāna. Galveno atlikušo daļu veido alumīnijs. Šīs vērtības attiecas uz konkrētu marku un nenosaka vienotu sastāvu visiem duralumīnija sakausējumiem.
| Elements | Apzīmējums | Nozīme sakausējumā |
|---|---|---|
| Alumīnijs | Al | Sakausējuma pamats, nodrošina nelielu blīvumu |
| Varš | Cu | Piedalās stiprinošo fāžu veidošanā un stiprības paaugstināšanā pēc termiskās apstrādes |
| Magnijs | Mg | Kopā ar citiem komponentiem piedalās stiprināšanā vecināšanas laikā |
| Mangāns | Mn | Ietekmē atsevišķu marku struktūru un īpašības |
| Silīcijs | Si | Ietilpst dažu marku sastāvā un ietekmē fāžu veidošanos un tehnoloģiskās īpašības |
Apzīmējums Al + Cu + Mg parāda galveno leģēšanas sistēmu, taču neaizstāj pilnu ķīmisko sastāvu. Materiāla identificēšanai pārbauda visu normēto elementu saturu.
Fizikālās un mehāniskās īpašības
- Blīvums: orientējoši 2,8 g/cm³; precīza vērtība ir atkarīga no markas.
- Krāsa: sudrabaini pelēka ar metālisku spīdumu.
- Stiprība: būtiski atkarīga no sastāva, termiskās apstrādes un piegādes stāvokļa.
- Īpatnējā stiprība: neliela blīvuma un augstas stiprības kombinācija ļauj samazināt konstrukciju masu.
- Plastiskums: atkarīgs no materiāla stāvokļa; formēšanu parasti ir vieglāk veikt mīkstākā stāvoklī.
- Elektrovadītspēja un siltumvadītspēja: parasti zemāka nekā tehniski tīram alumīnijam.
- Magnētiskās īpašības: ar parastu magnētu nevar atšķirt duralumīniju no lielākās daļas citu alumīnija sakausējumu.
Visai sakausējumu grupai nevar noteikt vienu stiepes stiprības, cietības vai relatīvā pagarinājuma vērtību. Pat vienas markas rādītāji mainās atkarībā no stāvokļa, biezuma un pusfabrikāta veida.
Eiropas duralumīnija sakausējumu markas
Eiropas dokumentācijā deformējamos alumīnija sakausējumus apzīmē, izmantojot EN AW sistēmu. Materiāliem, kurus parasti pieskaita duralumīnijam, raksturīga 2xxx sērija ar varu kā galveno leģējošo elementu.
| Marka | Sastāva apzīmējums | Īpatnības | Pielietojums |
|---|---|---|---|
| EN AW-2017A | AlCu4MgSi(A) | Termiski stiprināms alumīnija un vara sakausējums ar magniju un silīciju | Mehāniski apstrādātas detaļas, kalumi, mašīnbūves un aviācijas konstrukciju elementi |
| EN AW-2024 | AlCu4Mg1 | Al–Cu–Mg sistēmas sakausējums detaļām ar augstām stiprības prasībām | Aviācijas konstrukcijas, slogotas detaļas un mehāniski apstrādātas sagataves |
EN ir Eiropas standartu sistēma. EN 573-3 nosaka deformējamo alumīnija sakausējumu ķīmisko sastāvu, bet EN 515 — materiāla stāvokļu apzīmējumus. Prasības konkrētai produkcijai nosaka attiecīgie standarti, piemēram, EN 485 sērija loksnēm, lentēm un plātnēm vai EN 755 sērija presētiem pusfabrikātiem. Latvijā pārņemtajiem Eiropas standartiem var būt apzīmējums LVS EN.
Aviācijas produkcijai var piemērot papildu nozares specifikācijas. Vienāds vispārīgais nosaukums vai līdzīgs sastāvs nenozīmē, ka materiāli ir automātiski savstarpēji aizvietojami.
Korozijizturība
Uz alumīnija sakausējumu virsmas veidojas oksīda kārtiņa, tomēr tā nepadara duralumīniju pilnīgi izturīgu pret koroziju. Vairākiem alumīnija un vara sakausējumiem korozijizturība ir zemāka nekā daudziem Al–Mg un Al–Mg–Si sistēmu sakausējumiem.
Atkarībā no paredzētā lietojuma izmanto aizsargpārklājumus, krāsošanu, piemērotas anodēšanas metodes vai plakēšanu. Plakētai loksnei ir aizsargājošs virsmas slānis, kura sastāvs atšķiras no materiāla pamatdaļas sastāva.
Ekspluatācijā ņem vērā arī saskari ar citiem metāliem, mitrumu, aizsargslāņa stāvokli un savienojumu konstrukciju. Pārklājuma bojājums var mainīt korozijas apstākļus.
Ražošana un apstrāde
Duralumīnija sakausējumus ražo lokšņu, plātņu, lenšu, stieņu, profilu, cauruļu un kalumu veidā. Tie galvenokārt ir deformējami materiāli: nepieciešamo formu iegūst ar velmēšanu, presēšanu, kalšanu un turpmāku mehānisko apstrādi.
Stiprināšanai izmanto šķīdināšanas termisko apstrādi, rūdīšanu un vecināšanu. Vecināšanas laikā struktūrā veidojas stiprinoši izdalījumi. Atkarībā no markas un tehnoloģijas vecināšana var notikt istabas vai paaugstinātā temperatūrā.
Stāvokļu apzīmējumi palīdz saprast apstrādes vēsturi. Piemēram, T4 nozīmē šķīdināšanas termisko apstrādi un dabisko vecināšanu līdz praktiski stabilam stāvoklim, bet T3 papildus ietver auksto deformāciju. Pilns stāvokļa apzīmējums jāpārbauda dokumentācijā.
Daudzi izplatīti duralumīnija sakausējumi ir ierobežoti piemēroti parastajai kausēšanas metināšanai. Izvēloties savienošanas metodi, ņem vērā defektu risku un stiprības izmaiņas; konstrukcijās plaši izmanto kniedētus un mehāniskus savienojumus.
Pielietojuma jomas
- Aviācijas rūpniecība: apšuvuma, karkasa un citas detaļas no markām, kas paredzētas konstrukcijas dokumentācijā.
- Mašīnbūve: slogotas detaļas, kronšteini, korpusi un mehānismu elementi.
- Transporta tehnika: komponenti, kuriem svarīga stiprības un nelielas masas kombinācija.
- Aparātbūve: mehāniski apstrādātas detaļas un iekārtu konstrukciju elementi.
- Pusfabrikātu ražošana: loksnes, plātnes, stieņi, profili un kalumi turpmākai izstrādājumu izgatavošanai.
- Speciālās konstrukcijas: detaļas ar noteiktām prasībām attiecībā uz masu, stiprību un ekspluatācijas apstākļiem.
Duralumīnijs, tehniski tīrs alumīnijs un silumīns: kāda ir atšķirība
Šo materiālu pamatā ir alumīnijs, taču atšķiras to sastāvs, ražošanas tehnoloģija un pielietojums. Līdzīgs sudrabains izskats nenozīmē, ka tie ir vienādi materiāli.
| Raksturlielums | Duralumīnijs | Tehniski tīrs alumīnijs | Silumīns |
|---|---|---|---|
| Pamatsastāvs | Al + Cu + Mg, papildu elementi atkarībā no markas | Al ar ierobežotu piemaisījumu saturu | Al + Si, iespējami papildu elementi |
| Raksturīga īpašība | Stiprināšana ar termisko apstrādi | Augsts plastiskums un vadītspēja | Labas liešanas īpašības izplatītām liešanas markām |
| Raksturīga produkcija | Loksnes, plātnes, stieņi, profili, kalumi | Loksnes, lentes, stieple un citi pusfabrikāti | Korpusu lējumi un citas lietas detaļas |
| Stiprība | Atkarīga no markas un stāvokļa; pēc stiprināšanas parasti augstāka nekā tehniski tīram alumīnijam | Salīdzinoši zema, atkarīga no stāvokļa | Atkarīga no markas, lējuma kvalitātes un termiskās apstrādes |
| Noteikšana lūžņos | Pēc marķējuma un ķīmiskā sastāva | Pēc dokumentācijas un analīzes | Pēc sastāva un izstrādājuma papildu pazīmēm |
Ne katru stipru alumīnija detaļu vajadzētu saukt par duralumīnija detaļu. Piemēram, 7xxx sērijas sakausējumi, kuros galvenais leģējošais elements ir cinks, pieder pie citas grupas.
Priekšrocības un ierobežojumi
Duralumīnija galvenās priekšrocības ir neliels blīvums, augsta stiprība pēc atbilstošas apstrādes un iespēja izgatavot dažādas konstrukciju detaļas. Daudzām markām raksturīga arī laba apstrādājamība ar griešanu.
Ierobežojumi ietver nepieciešamību noteiktos apstākļos aizsargāt materiālu pret koroziju, kausēšanas metināšanas ierobežojumus un īpašību atkarību no termiskās apstrādes. Karsēšana ražošanas, remonta vai ekspluatācijas laikā var mainīt materiāla stāvokli un stiprību.
Atbildīgiem izstrādājumiem ir svarīgi ņemt vērā ne tikai marku, bet arī apstrādes virzienu, biezumu, piegādes stāvokli un kvalitātes kontroles prasības.
Duralumīnijs metāllūžņos
Duralumīnija lūžņi rodas, ražojot un demontējot aviācijas, transporta un mašīnbūves detaļas. Tie var ietvert lokšņu un plātņu atgriezumus, stieņus, profilus, kalumus, mehāniski apstrādātus komponentus un skaidas.
Pieņemšanas laikā ir svarīgi atšķirt alumīnija un vara sakausējumus no tehniski tīra alumīnija, silumīniem, alumīnija un magnija sakausējumiem un citiem alumīnija sakausējumiem. Vara saturam ir nozīme, izvēloties pārstrādes virzienu.
Plakējums, krāsa, anodētais slānis, tērauda stiprinājumi un citi svešķermeņi var apgrūtināt novērtēšanu. Detaļas izskats un izcelsme palīdz sākotnējā šķirošanā, taču neaizstāj sastāva noteikšanu.
Šķirošana un sastāva noteikšana
Šķirošanas laikā ņem vērā vara, magnija, mangāna, silīcija, cinka un citu normēto elementu saturu. Identificēšanai izmanto marķējumu, pavaddokumentus un piemērotas instrumentālās analīzes metodes.
Rentgenfluorescences analīze (XRF) ļauj noteikt daudzus leģējošos elementus, tomēr vieglo elementu, īpaši magnija, mērīšanas iespējas ir atkarīgas no ierīces un analīzes apstākļiem. Pilnīgākai sastāva noteikšanai var izmantot optiskās emisijas spektrometriju (OES).
Pārklājumi un plakējuma slānis var radīt nepareizu priekšstatu par izstrādājuma pamatdaļas sastāvu. Vajadzības gadījumā analizē sagatavotu pamatmetāla virsmu. Ķīmiskā analīze pati par sevi nenosaka termiskās apstrādes stāvokli.
Zināmu marku lūžņus ieteicams uzglabāt atsevišķi. Skaidas jānodala no masīviem lūžņiem, ņemot vērā eļļas, mitruma un svešķermeņu klātbūtni.
Duralumīnija pārstrāde
Duralumīnija lūžņi ir vērtīga otrreizējā alumīnija izejviela. Pēc šķirošanas, svešķermeņu atdalīšanas un sagatavošanas tos nodod atbilstošai metalurģiskai pārstrādei.
Kausējuma izejmateriālu maisījumu izvēlas, ņemot vērā vara, magnija un citu komponentu saturu. Nekontrolēta duralumīnija sajaukšana ar citiem alumīnija sakausējumiem var apgrūtināt jaunā metāla nepieciešamā sastāva iegūšanu.
Pārkausējot iepriekšējais termiskās apstrādes stāvoklis tiek zaudēts. Jaunā izstrādājuma īpašības veidojas no jauna — tās nosaka sastāvs, ražošanas tehnoloģija un turpmākā apstrāde.
Alumīnija sakausējumu atsevišķa savākšana palīdz saglabāt otrreizējās izejvielas kvalitāti un paplašina tās atkārtotas izmantošanas iespējas.