Alumīnija un magnija sakausējumi ir alumīnija (Al) bāzes materiālu grupa, kuras galvenais leģējošais elements ir magnijs (Mg). Tie apvieno nelielu blīvumu, labu korozijizturību un metināmību. Tos izmanto kuģubūvē, transporta tehnikā, būvniecībā un iekārtu ražošanā.
Kas ir alumīnija un magnija sakausējumi
Al–Mg sakausējumos pamatmetāls ir alumīnijs. Magnijs paaugstina stiprību, stiprinot cieto šķīdumu, bet papildu stiprību iegūst ar auksto deformāciju. Šajā grupā ietilpst daudzi 5xxx sērijas deformējamie alumīnija sakausējumi.
Pastāv arī Al–Mg bāzes liešanas sakausējumi. Šajā lapā galvenā uzmanība pievērsta izplatītām deformējamām markām, ko izmanto loksnēm, plātnēm un metinātām konstrukcijām.
Al–Mg sakausējumus nedrīkst sajaukt ar magnija sakausējumiem: pirmajiem pamats ir alumīnijs, otrajiem — magnijs. Tie atšķiras arī no termiski stiprināmajiem 6xxx sērijas Al–Mg–Si sakausējumiem.
Ķīmiskais sastāvs
Magnija saturs ir atkarīgs no markas. Piemēram, EN AW-5754 satur 2,6–3,6 % magnija, bet EN AW-5083 — 4,0–4,9 %. Sastāvā noteiktās robežās var būt arī mangāns, hroms un citi elementi.
| Elements | Apzīmējums | Nozīme sakausējumā |
|---|---|---|
| Alumīnijs | Al | Materiāla pamats, nodrošina nelielu blīvumu |
| Magnijs | Mg | Galvenais leģējošais elements, paaugstina alumīnija cietā šķīduma stiprību |
| Mangāns | Mn | Atsevišķās markās ietekmē struktūru un mehāniskās īpašības |
| Hroms | Cr | Dažās markās izmanto struktūras un rekristalizācijas regulēšanai |
Formula Al + Mg parāda galveno leģēšanas sistēmu, bet neaizstāj pilnu sastāvu. Identificējot materiālu, ņem vērā visus normētos elementus.
Fizikālās un mehāniskās īpašības
- Blīvums: izplatītām deformējamām markām orientējoši 2,65–2,70 g/cm³.
- Krāsa: sudrabaini pelēka ar metālisku spīdumu.
- Stiprība: atkarīga no magnija satura, markas un piegādes stāvokļa.
- Plastiskums: daudzas markas atbilstošā stāvoklī labi piemērotas liekšanai un formēšanai.
- Metināmība: parasti laba, ja pareizi izvēlēta tehnoloģija un piedevmateriāls.
- Korozijizturība: augsta piemērotām markām un stāvokļiem paredzētajos ekspluatācijas apstākļos.
- Stiprināšana: izplatītiem deformējamiem 5xxx sērijas sakausējumiem — leģēšana un deformācijas stiprināšana, nevis rūdīšana ar vecināšanu.
Vienu stiprības vai cietības vērtību nevar attiecināt uz visu grupu. Aukstā deformācija paaugstina stiprību, bet parasti samazina plastiskumu.
Eiropas markas
| Marka | Sastāva apzīmējums | Īpatnības | Pielietojums |
|---|---|---|---|
| EN AW-5005 | AlMg1(B) | Salīdzinoši neliels magnija saturs, laba formējamība | Lokšņu un dekoratīvie izstrādājumi, apšuvums |
| EN AW-5754 | AlMg3 | Korozijizturības, formējamības un metināmības kombinācija | Transporta detaļas, tvertnes, metināti izstrādājumi |
| EN AW-5083 | AlMg4.5Mn0.7 | Paaugstināts magnija saturs, izmantošana slogotās metinātās konstrukcijās | Kuģubūve, transporta un rūpniecības iekārtas |
EN ir Eiropas standartu sistēma. EN 573-3 nosaka deformējamo alumīnija sakausējumu ķīmisko sastāvu, EN 515 — stāvokļu apzīmējumus, bet EN 485 sērija — prasības loksnēm, lentēm un plātnēm. Latvijā pārņemtajiem Eiropas standartiem var būt apzīmējums LVS EN.
Marku vienmēr izvērtē kopā ar piegādes stāvokli. Piemēram, O nozīmē atkvēlinātu stāvokli, bet H apzīmējumi attiecas uz stāvokļiem pēc deformācijas stiprināšanas ar iespējamu turpmāku apstrādi.
Korozijizturība
Daudzi Al–Mg sakausējumi ir izturīgi pret atmosfēras koroziju un tiek izmantoti jūras apstākļos. Tomēr piemērotību nosaka konkrētā marka, materiāla stāvoklis un izstrādājuma prasības.
Dažiem sakausējumiem ar paaugstinātu magnija saturu ilgstoša paaugstinātas temperatūras iedarbība var izraisīt sensibilizāciju — struktūras izmaiņas, kas palielina uzņēmību pret starpkristālu koroziju. Tāpēc karsēšana un ekspluatācijas apstākļi jāizvērtē atsevišķi.
Konstrukcijas ilgmūžību ietekmē arī saskare ar citiem metāliem, mitruma uzkrāšanās un virsmas stāvoklis.
Ražošana un apstrāde
Deformējamos Al–Mg sakausējumus ražo lokšņu, lenšu, plātņu, stieņu, profilu un citu pusfabrikātu veidā. Izmanto velmēšanu, presēšanu, liekšanu, štancēšanu un mehānisko apstrādi.
Izplatītām 5xxx sērijas markām termiskā apstrāde nav stiprināšanas paņēmiens pēc rūdīšanas un vecināšanas mehānisma. Atkvēlināšana var samazināt deformācijas stiprinājumu un atjaunot plastiskumu, vienlaikus samazinot stiprību.
Metinot ņem vērā iespējamu ar auksto deformāciju stiprināta materiāla mīkstināšanos termiskās ietekmes zonā. Savienojuma īpašības novērtē atsevišķi no sākotnējās loksnes īpašībām.
Pielietojuma jomas
- Kuģubūve: korpusi un jūras konstrukciju elementi no piemērotām markām attiecīgajā stāvoklī.
- Transports: paneļi, virsbūvju elementi un metinātas detaļas.
- Rūpniecības iekārtas: tvertnes, aizsargapvalki un korpusu elementi.
- Būvniecība: apšuvuma un arhitektūras izstrādājumi.
- Mašīnbūve: lokšņu detaļas un konstrukcijas, kurām svarīga neliela masa un korozijizturība.
Al–Mg, Al–Mg–Si un magnija sakausējumi: kāda ir atšķirība
| Raksturlielums | Al–Mg | Al–Mg–Si | Magnija sakausējumi |
|---|---|---|---|
| Pamatmetāls | Alumīnijs | Alumīnijs | Magnijs |
| Galvenās piedevas | Magnijs un papildu elementi atkarībā no markas | Magnijs un silīcijs | Alumīnijs, cinks un citi elementi atkarībā no markas |
| Izplatīta deformējamo alumīnija sakausējumu sērija | 5xxx | 6xxx | Cita klasifikācijas sistēma |
| Tipiska stiprināšana | Cietā šķīduma un deformācijas stiprināšana | Termiskā apstrāde ar stiprinošu vecināšanu | Atkarīga no markas |
Magnija klātbūtne sastāvā nenozīmē, ka materiāls ir magnija sakausējums. Izšķiroša nozīme ir pamatmetālam.
Priekšrocības un ierobežojumi
Al–Mg sakausējumu galvenās priekšrocības ir neliela masa, laba metināmība, korozijizturība un iespēja izgatavot dažādas lokšņu konstrukcijas.
Ierobežojumi ietver īpašību atkarību no deformācijas stiprinājuma, mīkstināšanos karsējot un nepieciešamību ņemt vērā atsevišķu marku un stāvokļu jutību pret koroziju. Vienas markas raksturlielumus nevar automātiski attiecināt uz visu grupu.
Alumīnija un magnija sakausējumi metāllūžņos
Lūžņi rodas, ražojot un demontējot transporta konstrukcijas, kuģu un rūpniecības iekārtas. Tie ietver lokšņu atgriezumus, plātnes, metinātas detaļas, profilus un skaidas.
Pieņemšanas laikā ir svarīgi nodalīt Al–Mg no tehniski tīra alumīnija, silumīniem, alumīnija un vara sakausējumiem un magnija sakausējumiem. Krāsa, tērauda stiprinājumi, eļļas un citi ieslēgumi ietekmē izejvielas sagatavošanu.
Šķirošana un sastāva noteikšana
Identificēšanai izmanto marķējumu, dokumentus un instrumentālo analīzi. Pārbauda magniju, mangānu, silīciju, varu, cinku un citus elementus.
XRF iespējas vieglo elementu, īpaši magnija, noteikšanā ir atkarīgas no analizatora un mērījumu apstākļiem. Pilnīgākai analīzei var izmantot optiskās emisijas spektrometriju (OES).
Mērījumus veic uz sagatavotas virsmas. Ķīmiskā analīze nenosaka deformācijas stiprinājuma pakāpi vai piegādes stāvokli. Zināmu marku lūžņus un skaidas ieteicams uzglabāt atsevišķi.
Alumīnija un magnija sakausējumu pārstrāde
Pēc šķirošanas un svešmateriālu atdalīšanas lūžņus nodod metalurģiskai pārstrādei. Kausējuma izejmateriālu maisījumu izvēlas, ņemot vērā magnija un pārējo komponentu saturu.
Kausēšanas laikā iespējama magnija oksidēšanās un zudumi, tāpēc jaunā metāla sastāvu kontrolē un vajadzības gadījumā koriģē. Iepriekšējais deformācijas stiprinājuma stāvoklis pēc pārkausēšanas nesaglabājas.
Atsevišķa savākšana palīdz saglabāt otrreizējā alumīnija kvalitāti un samazināt nesaderīga sastāva materiālu sajaukšanos.